Mājas celšana, tās uzturēšana, apkārtnes izkopšana ir svarīga daļa no cilvēka patības. Tā raksturo gan cilvēku kā indivīdu, gan kolektīvu (ģimeni, sabiedrības slāņus, tautu), kurā indivīds ietilpst. Tautas arhitektūrai ir tāda pati vērtība, kāda ir latviešu dainām, pasakām, ticējumiem, tāda pati kā tautastērpiem, kā tautas ēdieniem un dzērieniem to veselumā.

Respektējot etnogrāfu, arhitektu, vēsturnieku skatu punktu, šajā grāmatā pētnieciskais skats pavērsts uz tautas celtniecības izzināšanu tieši caur folkloras un mitoloģijas prizmu, aplūkojot ne tikai mājas kā fiziskus objektus, bet arī mājvārdu simbolisko pusi, tāpat celtniecību ne tikai kā materiālu salikšanas veidu un kārtību, lai taptu ēka, bet arī celtniecību kā pasauli radošu darbību.